Individuālā veselības pratība un sabiedrības ieguvumi

Veselības pratību bieži uztver kā individuālu spēju — saprast informāciju par veselību, orientēties veselības aprūpes sistēmā un pieņemt labākus lēmumus par savu pašsajūtu un dzīvesveidu. Taču tās nozīme ir daudz plašāka. Sākot jau ar to, ka veselības pratība nebūt nav spēja, bet gan prasme, ko mēs varam attīstīt. Un šī, katra cilvēka prasme savlaicīgi pamanīt veselības riskus, izvērtēt informācijas uzticamību, izmantot profilakses iespējas un apzināti rūpēties par savu veselību ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī ģimeni, darba vidi, veselības aprūpes sistēmu, ekonomiku un sabiedrību kopumā.

Jo augstāka ir sabiedrības veselības pratība, jo lielāka ir iespēja veselības problēmas pamanīt un risināt agrīni, nevis tikai tad, kad nepieciešama sarežģīta un dārga ārstēšana. Cilvēki var pieņemt pamatotākus lēmumus, efektīvāk izmantot veselības aprūpes resursus un uzņemties aktīvāku lomu savas veselības saglabāšanā. Tas pakāpeniski maina arī pašu veselības kultūru — no reaģēšanas uz slimību uz apzinātu profilaksi un veselības uzturēšanu. 

Tāpēc veselības pratību nevajadzētu vērtēt tikai kā personisku kompetenci. Tā ir arī sabiedrības resurss un ilgtermiņa ieguldījums cilvēkkapitālā. Pieaugot individuālajai veselības apzinātībai, ieguvumus iespējams saskatīt vairākos savstarpēji saistītos līmeņos.

Augstāka veselības pratība palīdz sabiedrībai pāriet no ārstēšanas uz profilaksi.

Cilvēki ar augstāku veselības pratību biežāk izmanto profilaktiskos pakalpojumus, agrāk atpazīst veselības problēmas un efektīvāk pārvalda hroniskas saslimšanas. Zema veselības pratība ir saistīta ar mazāku profilaktisku risinājumu izmantošanu, biežāku hospitalizāciju un neatliekamās palīdzības izmantošanu. Sabiedrības līmenī augstāka veselības pratība nozīmē mazāk novēršamu veselības krīžu skaitu un mazāku novēršamu slimību slogu.

“Veselības jautājumos izglītotāka sabiedrība problēmas novērš agrāk, nevis maksā par tām vēlāk.” 

Veselības pratība palīdz efektīvāk izmantot veselības aprūpes resursus.

Zema veselības pratība veicina nevajadzīgu veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu, novēlotu ārstēšanos un neatbilstošu pakalpojumu izvēli. OECD atsaucas uz pētījumiem, kuros ar zemu veselības pratību saistītās papildu izmaksas, piemēram, ASV tiek lēstas aptuveni 3–5% apmērā no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem, kas, pēc dažādiem datiem ir apmēram $160–265 miljardi gadā. Pētījumā Nīderlandē sabiedrības kopējās ar vāju veselības pratību saistītās izmaksas tika lēstas gandrīz 1 miljarda eiro apmērā gadā. Šie skaitļi parāda problēmas ievērojamo ekonomisko mērogu.

“Veselības pratība nav tikai veselības jautājums – tā ir arī resursu efektivitātes problēma.”

Individuāla veselības pratība stiprina sabiedrības veselības noturību un palīdz mazināt nevienlīdzību, kā arī stiprina sabiedrības spēju reaģēt uz plašākiem veselības apdraudējumiem.

Pasaules Veselības Organizācija veselības pratību uztver plašāk nekā tikai kā individuālu prasmi. Tā palīdz cilvēkiem piekļūt veselības informācijai, to saprast, izvērtēt un izmantot, pieņemt informētus lēmumus, aktīvi iesaistīties savas veselības uzturēšanā un orientēties arvien sarežģītākā – un reizēm maldinošā – informācijas vidē. Veselības pratības uzlabošana var arī palīdzēt mazināt sociālo nevienlīdzību ar veselību saistītos jautājumos, īpaši grupās, kurām ir grūtāk piekļūt veselības informācijai un pakalpojumiem vai tos izprast.

“Cilvēki ar augstāku veselības pratību spēj pieņemt informētākus lēmumus, labāk atpazīt maldinošu informāciju un uzņemties lielāku atbildību par savu veselību, tādējādi stiprinot visas sabiedrības veselības noturību.”

Veselāka un veselības pratīgāka sabiedrība stiprina produktivitāti un cilvēkkapitālu.

Labāka savas veselības izpratne un pārvaldība veicina labāku veselības stāvokli, kas savukārt palīdz cilvēkiem saglabāt darba spējas un ekonomisko aktivitāti. OECD lēš, ka veselības problēmas un funkcionālie ierobežojumi sabiedrības līmenī samazina produktīvo kapacitāti aptuveni par 5–8% no IKP atkarībā no valsts. Šis 5–8% rādītājs raksturo veselības ierobežojumu ekonomisko slogu, nevis ieguvumu, ko varētu atgūt tikai ar veselības pratības programmām, tomēr tas skaidri parāda iedzīvotāju veselības ekonomisko nozīmi. Darba vides pētījumi arī saista augstāku ar darbu saistītu veselības pratību ar labākām darba spējām un ilgāku nodarbinātību, tātad – runa ir par darba resursu ilgtspējas palielināšanu.

“Veselības pratība ir investīcija cilvēkkapitālā – veselāki un labāk informēti cilvēki ilgāk saglabā darba produktivitāti un ekonomisko aktivitāti.”

Individuālās veselības pratības uzlabošana rada efektu, kas sniedzas daudz tālāk par viena cilvēka veselības stāvokli. Savlaicīgāka profilakse var mazināt novēršamu slimību slogu, labāki lēmumi palīdz efektīvāk izmantot veselības aprūpes resursus, savukārt prasme orientēties veselības informācijā stiprina sabiedrības veselības noturību un spēju reaģēt uz veselības apdraudējumiem. 

Vienlaikus veselības pratība ir cieši saistīta ar sabiedrības ekonomisko potenciālu. Cilvēks, kurš labākizprot savu veselību un savlaicīgi rīkojas, ir ne tikai potenciāli veselāks, bet arī spēj ilgāk saglabāt darba spējas, produktivitāti un aktīvu līdzdalību sabiedrībā. Tādēļ ieguldījums veselības pratībā nav izdevumu pozīcija, bet gan ieguldījums sabiedrības cilvēkkapitālā, produktivitātē un ilgtspējā. 

Ilgtermiņā būtisks jautājums nav tikai tas, cik efektīvi ārstējam slimības. Tikpat svarīgi ir tas, cik labi cilvēki saprot savu veselību, atpazīst riskus un pieņem informētus lēmumus, un rīkojas vēl pirms problēma kļūst nopietna. 

Jo vairāk cilvēku prot apzināti pārvaldīt savu veselību, jo lielāks ir ieguvums visai sabiedrībai.